Strītbola vēsture

Strītbola vēsture ir lielā mērā ļoti cieši saistīta ar ielu basketbolu ASV lielajās pilsētās, sevišķi Ņujorkā un Filadelfijā.  Skatoties pa tv NBA un tās priekšgājējas sacensības un elku sniegumu daudzi vīrieši centās tiem līdzināties. Pilsētvidē spēlēt uz oriģināla izmēra basketbola laukuma ar diviem groziem mēdz būt problemātiski. Tāpat arī savāk visu nepieciešamo spēlētāju skaitu ne vienmēr ir iespējams. Ņemot vērā šos ierobežojumus, radās strītbols – ielu basketbols, kas vēlāk ļāva papildināt basketbola spēli ar daudziem interesantiem papildinājumiem bez kuriem NBA spēles nebūtu ne tuvu tik skatāmas. Pirms strītbola popularitātes viļņa NBA lielā mērā dominēja 3 punktu metieni un spēle aizsardzībā, turpretim strītbolā spēlētāji nereti izvēlas uzbrukt un pakaitināt pretinieku par spīti tam, ka tādā veidā var zaudēt kādu punktu. Daudzi no populāriem NBA spēlētājiem savā laikā ir sekmīgi un arī aktīvi spēlējuši strītbolu,  jo visiem lieliem meistariem sākums parasti ir bijis savs vai blakus mājas pagalms.

Strītbols ir ļoti demokrātisks, jo viss, kas nepieciešams ir līdzens laukums, grozs un bumba. To var spēlēt gan autostāvvietā, gan pie sabiedriskām ēkām, gan speciāli aprīkotā laukumā. Katrā komandā ir vajadzīgi vien 3 spēlētāji, bet praksē bieži noris arī spēlēs, kur katrā komandā ir tikai divi, bet, var spēlēt arī viens pret vienu. Uztrennēt savas prasmes driblēšanā, pretinieka apvadīšanā un mešanā var jebkurā no šiem formātiem un tieši tas padarīja ielu basketbolu par vienu no populārākajām spēlēm pasaulē.

Strītbolu var spēlēt jebkurā vecumā, taču tā ir samērā stingra spēle. Vājums šeit netiek piedots un precizitātei ir jānāk kopā ar spēku un veiklību, lai izvairītos no blokiem un spētu izdarīt metienu.

Laika gaitā ir parādījušās vairākas strītbola variācijas – Ņujorkas strītbols, kur katrs spēlētājs spēlē individuāli un cenšas savākt 21 punktu. Spēli uzsāk no trīspunkta līnijas un metienus var turpināt tik ilgi, kamēr tiek gūti punkti. Nākamais metiens ir jāveic no tās vietas, kur bumba ir noķerta. Ja bumba tiek pamesta garām, tad metiens pāriet pie nākamā spēlētāja. Šajā strītbola paveidā var uztrennēt precizitāti, bet ne spēku un izveicību.

Bostonas strītbolā spēlē spēlētāji viens pret vienu, līdz viena punkta gūšanai. Zaudētājs iet malā un viņa vietā nāk cits spēlētājs. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais gūst 7 punktus. Šādu strītbola paveidu var spēlēt tikai tad, kad ir daudzi spēlētāji, kas var laiku pa laikam viens otru nomainīt. Tradicionālie strītbola noteikumi paredz, ka spēle norisinās līdz 21 punktam vai 8 minūtes – kurš no šiem noteikumiem pirmais izpildās, tas ir spēkā.

Varam secināt, ka spēles variacijas ir dažādas, taču katrā no tām ir nepieciešama bumba, grozs, laukums un spēlētāji. Prasības nav lielas un šo spēli var spēlēt praktiski jebkur. Ja Jūs nekad neesat spēlējuši strītbolu, uzlieciet savā pagalmā grozu un sāciet trenēties. Tā ir aizraujoša nodarbe, kas patiks gan Jums, gan Jūsu draugiem un bērniem un, kas zina varbūt kāds no viņiem būs nākamais Porziņģis.