Strītbolam nelabvēlīgi laikapastākļi

Laikapstākļi ir viens no noteicošajiem faktoriem strītbola spēlēs. Siltā, saulainā laikā vienmēr būs vairāk spēlēt griboši puiši un meitenes nekā slapjā, drēgnā un aukstā laikā. Arī šobrīd strībola laukimi visā Latvijā apliecina, ka mīnuss grādos spēlēt bumbu ir gatavi vien daži cilvēki. Lielākā daļa šādos laikapstākļos dod priekšroku strītbola vai basketbola spēlei iekštelpās. Patiesībā pat rudenī, kad laukumi kļūst slapjāki lielākā daļa spēlētāju tiecas pārvākties uz iekštelpām.

Mēdz teikt, ka nav strītbolam nelabvēlīgi laikapstākļi, tikai nepiemērots apģērbs. Varētu tam piekrist tikai daļēji, jo spēlēt bumbu lielos mīnusos nav nekas patīkams arī tad, ja ir uzvilkti cimdi. Šeit pat nav vajadzīgs skatīties laika ziņas laika-prognoze.lv. Pietiek palūkoties ārā pa logu, lai saprastu, vai šodien ir spēlēšanai piemēroti laikapstākļi.

Papildus traucēklis strītbola spēlei ir vējš. Līdz brīdim, kamēr vēja ātrums nepārsniedz 20 m/s spēle var noritēt bez problēmām. Vēja ātrumam sasniedzot 30 m/s var sanākt jau cīnīties ar vējdzirnavām. Vienīgais risinājums šādās reizēs ir bumbas ietriekšana grozā no augšas (ja varat to izdarīt).

Nav nekāds brīnums, ka nelabvēlīgos laikapstākļos lielākā daļa spēlētāju pārvācas uz iekštelpām. Konstanta temperatūra un apgaismojums ir tikai dažas no priekšrocībām. Papildus tam ir iespēja netraucēti pārģērbties, kā arī dušas. Galvenais mīnuss turpretim ir konkurence. Lai tiktu spēlēt iekštelpās vairumā gadījumu ir jārezervē laiks jau krietni iepriekš, turklāt laukuma noma mēdz būt arī tikai par maksu.

Izņēmums ir mazās lauku sporta zāles, kur vietējā administrācija ir priecīga, ka kāds vispār ierodas un sporta zāle nav optimizēta (slēgta). Visos pārējos gadījumos strītbolam pieņemamos apstākļos lauku apstākļos ir daudz lielākas priekšrocības. Spēlēšana ir bez maksas, laukumi ir pieejami gandrīz vienmēr un spēlēt tiek gan lieli, gan mazi. Noslogotākās vietās vienmēr ir iespēja izveidot jaunu strītbola laukumu kādā no mazāk izmantotām autostāvvietām vai citā lielākā asfaltētā vai betonētā laukumā.

Mūsu 3×3 basketbolisti izcīna 3. vietu FIBA Pasaules tūrē

Latvijas ielu basketbola komandas (3×3) šobrīd ir vienas no labākajām Eiropā. Tas kārtējo reizi tika apliecināts Lozannā, Šveicē, notiekošajās FIBA 3×3 basketbola Pasaules tūres posma sacensībās, kur š.g. 26. augustā mūsu “Rīga Ghetto Basket” komanda izcīnija 3. vietu.

Izslēgšanas turnīru (ceturtdaļfinālu) mūsējie sāka ar uzvaru pār Horvātijas “Split” (20:12). Pusfinālā “Riga Ghetto Basket” ar 13:18 piekāpās Serbijas “Novi Sad Al Wahda”, kas pēc tam kļuva par tūres posma uzvarētājiem, finālā pārspējot Šveices komandu “Lausanne” (18:13).

Komandā piedalījās – Jānis Antrops, Agnis Čavars,  Nauris Miezis un Rihards Zēbergs.

Plānots, ka nākamās FIBA 3×3 basketbola sacensības, kur piedalīsies “Rīga Ghetto Basket” notiks š.g. 31. augustā un 1. septembrī Debrecenā, Ungārijā. Nākamreiz komandas dalībnieku sastāvs gan pamainīsies un Miezim un Čavaram pievienosies Kārlis Pauls Lasmanis un Edgars Krūmiņš. Jāatgādina, ka šādā sastāvā Latvijas spēlētāji jau vienreiz ir kļuvuši par Eiropas kausa 3×3 basketbolā ieguvējiem.

Balvu fonds un arī spēlētāju honorāri šādām FIBA sacensībām, salīdzinot ar tradicionālā basketbola spēlētāju honorāriem, ir nesalīdzināmi mazāks. Iepriekš jau rakstījām par to, cik liels finansējums valstij nepieciešams basketbola spēlētāju apdrošināšanai. Ielu basketbolā tas viss atkrīt, bet spēle ir vēl daudz dinamiskāka nekā parastajā basketbolā.

Atgādināsim, ka nākamajās olimpiskajās spēlēs ielu basketbols ir iekļauts kā olimpiskā disciplīna, līdz ar to mūsējo gatavošanās un teicamais sniegums ir labs pieteikums dalībai olimpiādē.

Cik basketbola laukumus Latvijā izveidos Porziņģis?

Šobrīd Latvijas slavenākais basketbolists Ņujorkas “Knicks” zvaigzne Kristaps Porziņģis jau ir izveidojis 2 basketbola laukumus Liepājā un plānots, ka tuvākā nākotnē viens tiks atklāts arī Rīgā, bijušā stationa Daugava teritorijā.

Liepājā izveidotie Porziņģa laukumi atrodas:

  • Jūrmalas parkā
  • Ventspils ielas parkā

Laukuma izmērs ir pieskaņots NBA standartiem – 28,65 m garums un 15,25 m platums.  Tas ir apgādāts ar mākslīgo apgaismojumu, žogu, ļoti kvalitatīvu segumu, skatītāju sēdvietām un teicamiem groziem. Jau drīz basketbola laukumi tiks  aprīkoti ar tiešsaistes video kamerām, kas ļauj spēlētājiem un to draugiem, vecākiem redzēt, vai laukum ir brīvi un vai tur šobrīd atrodas viņu atvases. Jau šobrīd tie ir uzskatāmi par labākajiem ielu basketbola laukumiem Latvijā.

Plānots, ka tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī K. Porziņģa laukums Rīgā, taču neviens nav teicis, ka Porziņģu ģimene grasās apstāties pie skaitļa trīs un šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Iespējams, ka nākotnē varētu izveidot vismaz pa vienam laukumam katrā republikas līmeņa pilsētā vai pat katrā lielākā pilsētā tādējādi ierakstot Porziņģu vārdu visas Latvijas vēsturē uz ilgiem laikiem.

Jebkurā gadījumā ar savu rīcību Porziņģis ir parādijis piemēru citiem slaveniem un turīgiem Latvijas sportistiem, ka daļu no savas bagātības vajag atgriezt atpakaļ, palīdzot bērniem attīstīt talantus un izaugt jaunām zvaigznēm.

Laukuma būvniecību finansē Porziņģu ģimenes fonds”Porzingis Family Foundation Inc”.  Katra laukuma izveidē ir ieguldīti vairāk kā 50 tūkstoši eiro.

*Attēls no http://porzingis.lv

Sporta funkcionāri lemj par valsts prēmiju sistēmas pārskatīšanu

Sporta organizāciju  un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju vidū šobrīd noris diskusijas par sportistu prēmēšanas sistēmas uzlabošanu. Diskusiju rosināja A. Ostapenko uzvara tenisa sacensībās (Francija, Rolan Garros), kas ir pasaules līmeņa sasniegums, bet formāli neskaitās Eiropas vai pasaules līmeņa sasniegums. Tajā pašā laikā, ņemot vērā tenisa plašo popularitāti pasaulē šāda uzvara Latvijas vārdu popularizē vairāk nekā uzvara kādā no olimpiskajiem sporta veidiem.

Sporta funkcionāri norāda, ka prēmiju lielums Latvijas sporta vidē ir daudz augstāks nekā citās Baltijas vai pat Eiropas valstīs. Diskusiju rezultātā rodas izpratne, ka lielākas prēmijas varētu maksāt tiem sportistiem, kas gūst uzvaras olimpiskajos sporta veidos un mazākas prēmijas vai tikai atzinības tiem, kas uzvar pārējos sporta veidos. Tā, piemēram, neviens autosportists nevar gūt valsts prēmiju, jo auto sporti nav iekļauti kā olimpiskā disciplīna.

Par laimi ielu basketbols – 3×3 formātā ir kļuvis par olimpisko sporta veidu un uzvara pasaules vai Eiropas līmeņa sacensībās var būt par pamatu, lai sportistus prēmētu. Atgādināsim, ka vēl pavisam nesen mūsu strītbola spēlētāji guva uzvaru Eiropā notiekošajās sacensībās, pārspējot visus līdzšinējos favorītus.

Papilds ierobežojumi attiektos arī uz paraolimpisko spēļu uzvarētājiem. Izskan ierosinājums, pusi no prēmijas piešķirt sportistam, bet otru pusi konkrētā sporta organizācija sporta popularizēšanai. Lieki piebilst, ka paraolimpisko spēļu uzvarētājiem prēmijas būtu mazākas nekā parasto sportistu lielajām uzvarām.

Kā izmaiņas ietekmēs jaunatnes sportu?

Diskusijā Latvijas radio sporta funkcionāri norādīja, ka par sasniegumiem jaunatnes sportā prēmijas vajadzētu atcelt. Tā vietā varētu ieviest stipendijas labākajiem sportistiem vai apmaksāt studijas izvēlētā programmā Latvijas augstskolās. Iemesls šādam lēmumam varētu būt nepieciešamība pasargāt jauniešus no treneriem, kas, dzenoties pēc prēmijām, tiecas izspiest jauniešus kā citronus, lai gūtu prēmijas. Pārlieku lielas slodzes rezultātā, jaunieši pēc tam vairs nespēj pilnvērtīgi turpināt sporta gaitas profesionālajā sportā un vēl sabojā veselību. Par šādu praksi gan nav dzirdēts 3×3 ielu basketbolā un ceram, ka tik tālu tas nekad nenonāks. Jauniešiem ir jāsporto prieka pēc, jo, zaudējot prieku, augsti sasniegumi nākotnē nebūs iespējami.

Latvijas strītbola izlase uzvar Eiropas kausā

Latvijas ielu basketbola izlase š.g. 9. jūlijā notikušajā Eiropas kausā Amsterdamā, Nīderlandē, uzvarēja Slovēniju, kļūstot par turnīra uzvarētājiem.

Strītbola jeb 3×3 basketbola Eiropas kausā Latviju pārstāvēja Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis un Agnis Čavars.Finālspēlē rezultatīvākais ar astoņiem punktiem Latvijas izlasē bija Miezis, piecus punktus sameta Lasmanis, bet Krūmiņam un Čavaram bija attiecīgi divi un viens punkts.  Miezis arī kļuva par turnīra vērtīgāko spēlētāju.

Pirms uzvaras pār Slovēniju, latvieši pārspēja pirms tam 22 uzvaras pēc kārtas guvušos, līdzšinējos čempionus  Serbijas valstsvienību.

Šis bija tikai 3. Eiropas kauss 3×3 basketbolā. Plānots, ka 2020. gadā olimpiskajās spēlēs Tokijā tiks sadalīts vēsturē pirmie medaļu komplekti 3×3 basketbolā.

Kad sākt trenēties strītbolā?

Atbilde uz jautājumu – kad sākt trenēties? Ir pavisam vienkārša. Labākais laiks, lai sāktu trenēties ir tieši tagad, jo rīt jau būs citi darbi un iemesli, lai atliktu treniņus.

Ja Tev ir pieejams grozs, bumba un laukums, tad vari sākt trenēties viens pats. Ja kāda no šīm sastāvdaļām iztrūkst, aprunājies ar daugiem vai paziņām. Āra laukums, kur trenēties ir katrā pilsētā un ciemā. Tikai lielajās pilsētās laukumi ir regulāri aizņemti un pat, ja ir aizņemti, tad ne visu laiku. Kautrīgajiem, kas iepriekš nekad nav spēlējuši vai uzskata, ka dara to pārāk slikti ir vērts apsvērt iespēju izveidot pašiem savu laukumu vai doties uz kādu mazpilsētu, kur strītbola laukumi bieži netiek izmantoti. Izņēmums varētu būt skolēnu brīvdienas, kad jaunieši, kas nesēž pie datora cenšas pavadīt laiku lietderīgi un uzlabo prasmes basketbolā.

Pirms sākt treniņus nav nepieciešams apmeklēt ārstu, jo mest bumbu grozā var praktiski jebkurā veselības stāvoklī. Šaubu gadījumā, protams, varat konsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet tikai pie nosacījuma, ja ir kādas indikācijas. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju var sākt trenēties strītbolā jebkurā brīdī un pēc tam paši būs priecīgi, ka sākuši pilnveidot savas prasmes.